Līdz šim noķertās ziemeļblāzmas

Es skatoties uz ziemeļblāzmu un cenšoties uzņemt ļoti klišejisku bildi

 

Sen atpakaļ, tajā laikā aktīvajā vietnē Fotoblog.lv, dabas fotogrāfs Jānis Šatrovskis ielika bildi ar ziemeļblāzmu. Es biju ļoti pārsteigts, ka šīs ziemeļu gaismiņas var ne tikai nobildēt, bet pat redzēt mūsu platuma grādos. Tajā brīdī es sapratu, ka ir jāsāk meklēt informācija kad un kā viņas redzēt un tas būs tikai laika jautājums līdz man arī būs kāda bilde ar tām.

Zemāk ar nelieliem paskaidrojumiem manuprāt pa labākajai bildei no katras pieredzētās reizes.

 Mana pirmā! Diemžēl, šis bija negadījums nevis apzinātas medības un šī reize nav sevišķi iespiedusies atmiņās. Kārtējos Alūksnes pilsētas svētkos centos nobildēt sveču laternas kas tika laistas pāri ezeram. Tikai nākošajā dienā apskatot bildes no tā vakara secināju, ka redzama arī ziemeļblāzma.

Mana otrā (pirmā īstā reize). Šī nakts gan iespiedusies atmiņā pamatīgi, jo vēlā vakarā ieejot SpaceWeather.com es pamanīju, ka KP indekss ir 9 un sapratu, ka šī ir tā reize, ir jādodas medīt! Drebošām rokām zvans labākajam draugam un pēc pāris minūtēm jau esam ceļā. Debesis vienā brīdī bija tik sarkanas, ka pat zeme iekrāsojās sārta. Fantastiska reize, kas uzsita pamatīgu apetīti.

Trešā reize. Šis nebija negaidīti, lielākā cerība bija redzēt un nobildēt PanSTARRS komētu, taču vienā brīdī jau gatavojoties braukt no Ainažiem atpakaļ uz Rīgu pēkšņi bildē pamanīju ko zaļganu. Sapratām, ka ir jāpaliek un jāskatās, kas notiks tālāk un tā bija pareiza izvēle, jo vienā mirklī debesis kļuva rozā, kopā ar atblāzmu no saulrieta lielisks skats. Ārā gan bija krietni mīnusi, taču sirdi sildīja aizraujošais skats + nākošajā dienā šķirojot bildes pamanīju, ka komēta tomēr arī ietrāpijusies. 

Ceturtā reize. Pagājuši akurāt 2 gadi kopš iepriekšējās reizes un sēžot darbā izdomāju pārbaudīt veco labo spaceweather un opā - KP9! Tajā brīdī par darbu piemirsās un sapratu, ka jānolauž vēl kādas četras stundas un jādodas ārpus Rīgas. Visi draugi apziņoti un sākas lielās medības. Tajā vakarā pārsteidzoši labs bariņš savācāmies un sanāca pat kopbilde

.

Piektā reize, absolūta vilšanās. Ar aci neko redzēt, lai gan prognoze bija grandioza. Ar kameru ļoti vāji saredzama zaļi-rozā svītriņa zemu pie horizonta.

 

Nu jau sestā pieredzētā reize. Pagājuši gandrīz 4 mokoši gadi, aktivizējas novērojumu vēsturē 25. Saules cikls un skaidrs, ka būs daži interesanti gadi ziemeļblāzmu novērošanai tepat Latvijā. Šī nebija nekas ar acīm pārāk baudāms, taču tāpat prieks redzēt šo veco draudzeni vismaz bildēs.

Četrus mēnešu vēlāk septītā reize. Kamera bija pa rokai, taču ne statīva, ne cimdu līdz ar to nācās izlīdzēties un uzstutēt uz tuvākās plakanās virsmas un ar drebošām rokām censties pārāk neizkustināt. Daži kadri tika, pieredzēta ir, taču tas arī viss.

Nepilnu nedēļu vēlāk jau astotā pieredzētā reize. Atvadoties no čoma svētdienas vakarā pamanu, ka debesīs dīvaina gaismiņa, uzreiz telefons laukā, kamera ieslēgta un protams - IR! Žēl, ka tikai telefonbildes, bet laikam jau labāk kā nekas..

Devītā reize un diezgan liela vilšanās. Pēc NOAA prognozes šajā naktī vajadzēja ierasties Saules izvirdumam un būt krāšņām ziemeļblāzmām, taču tas nenotika un bildēs tālu pie apvāršņa bija redzamas ļoti blāvas krāsiņas.

Desmitā reize un patīkams 2023. gada ziemeļblāzmu sezonas sākums. Aurora redzama ar aci, izskatīga bildēs un pēc tam, kad maksimums jau bija norimis pludmalē parādījās arī diezgan daudz cilvēku, kuri aktīvi neseko līdzi, taču saņem aktuālo informāciju no Whatsapp čatiem un Ziemeļblāzmas mednieku grupas Facebook.

Kopumā 11. reize, diezgan negaidīta un tādēļ atradāmies ļoti nepiemērotā vietā - Lidmašīnu vērotava Lidostas Rīga dienvidu daļā. Tieši ziemeļblāzmas virzienā milzīgs gaismas piesārņojums un ar aci ļoti grūti ko redzēt par spīti augstajam KP indeksam. Kas interesanti šajā vakarā bija 2 punkti ar ziemeļblāzmu tālu dienvidu virzienā, kurus dažiem fotogrāfiem pat no Polijas vidienes izdevās fiksēt.

12. reize. Tāda improvizēta pamēģināšana - sanāks vai nē. Ar aci neko sevišķu nevarēja redzēt, taču izdevās pāris skaistas bildes.

Ilgi nebija jāgaida un kopumā 13. reize. Iespaidīgs piedzīvojums jo zaļa strīpiņa diezgan augstu virs horizonta bija redzama jau īsi pēc saulrieta. Spēcīgākajā brīdī pacēlu acis no kameras un izspruka skaļš wow jo ziemeļblāzmas struktūra un kustība bija diezgan labi redzama ar aci. Tajā brīdī sapratu, ka sociālie tīkli ir izdarījuši savu darbu, jo aiz muguras ieradās arvien vairāk un vairāk skatītāju.

14. reize atnāca nepiemērotā brīdī. Nebiju izpildījis mājasdarbu un noskaidrojis prognozi. Braucot mašīnā telefons sāka rādīt paziņojumus par paaugstinošos KP indeksu. Izdomāju mest malā pirmajā drošajā vietā un ar telefonu pamēģināt uzbildēt. Kaut kas jau sanāca un, kas nav mazsvarīgi, arī ar aci varēja redzēt pat kustību.

15. reize, skaists vakars, priecējošs saulriets, taču diemžēl spēcīgākā daļa atnāca kamēr vēl bija diezgan gaišs. Kaut kādu zaļumiņu kamēra uzķēra, nostiprinoties tumsai aurora palika vājāka.

Oh WOW! 16. reize neaizmirstama. Ļoti liela ģeomagnētiskā vētra un auroru izrāde tik spēcīga, ka tās bija novērojamas pat pie ekvatora. Trūkst vārdu lai aprakstītu šo nakti.

Atblāzma. Tā es raksturotu 17. reizi. Skaisti, bet pēc iepriekšējās nakts šis šķiet pat garlaicīgi.

18. reize sanāca pilnīgi negaidīti. Baudot patīkamu vakaru pamanīju, ka atnāk paziņojums no auroras aplikācijas. Uzstādīju kameru uz statīva, izmēģināju un hei, kaut kas gandrīz neredzams tur ir. Ārā vienkārši paliek par gaišu, lai saredzētu ziemeļblāzmas.

Arī 19. reize sanāca negaidīti. Izbaudot draugu dzimšanas dienas pasākumu zem Bortle 2 debesīm tieši Perseīdu kulminācijas naktī nespēju atturēties pavērst kameru pret debesīm. Sākumā nesapratu kas tā par vieglu blāzmu pie horizonta, pētīju karti un nevienas spilgtas apdzīvotas vietas vai uzņēmuma tuvāko ļoti daudz desmitu kilometru attālumā. Izrādās ziemeļblāzma.

20. reize nevarēja sanākt skaistāk. Atvaļinājuma pats sākums, perseīdas, ziemeļblāzma, salīdzinoši skaidras debesis. Prieks sirdij, prieks acīm.

Turpinās atvaļinājums, izbaudu nakšņoto debess jumu tumšā vietā un 21. reize sastopot draudzeni ziemeļblāzmu. Ar aci tikai bezkrāsanai migliņa debesīs, taču kamerā tīri skaisti rozā toņi.

22. reize atkal atnāk ar blīkšķi. Jau tuvojoties pludmalei, pat atrodoties pie stūres, debesīs skaidri redzama tā bezkrāsainā migliņa. Saprotu, ka būs labs un bija arī. Jaudīga izrāde vairāku stundu garumā.

Izdomāju aizbraukt līdz pludmalei pavēdināt galvu, ierodos un saprotu, ka diezgan skaisti sakurti ugunskuri un tieši atnāk paziņojums aplikācijā, ka paaugstinās KP indekss. Skatos uz mākoņiem un sķiet, ka var redzēt blāvu auroras staru kustību. 23. reize un kamerā skaisti rozā un violetie toņi + pārmaiņas pēc tāds romantisks priekšplāns.

Tumšas debesis, pozitīva prognoze un 24. reize. Diezgan vāja ziemeļblāzma, taču mazliet redzama ar aci un visās bildēs pārsteidzoši daudz oranžo toņu.

25. reize izvērtās spēcīgāka kā gaidīts, daudz interesantu bilžu un mākoņi bija apmaksāti aktieri, kas piešķīra dramatiskumu.

Tā pati 25. reize, taču bonusa bilde - uzņemta ar manu pirmo kameru, kuru daudz gadus atpakaļ pārvērtu par pilnībā 720nm infrasarkano kameru. Iespējams jaunāka, kvalitatīvāk pārvērsta pilna spektra kamera sniegtu ne tikai kvalitatīvākus, bet arī interesantākus rezultātus.

26. reize vēl viens krāsu, kustības un emociju sprādziens. Atkal ļoti spēcīga ģeomagnētiskā vētra. No visām bildēm izvēlos publicēt sirdij vistuvāko jo sarkanā krāsa nav ziemeļblāzma, bet tai pietuvināts mazliet citādāks fenomens - SAR (Stable Auroral Red arc) loks.

Nakts ar sniegputeni un pēkšņi skaidrām debesīm. 27. reize nebija nekas iespaidīgs, taču pārsteidza ar faktu, ka vispār izdevās ko nobildēt.

Kārtējais izbrauciens tāpat vien un ienāk ziņa no čata, ka kaut kas ir redzams. Līdz pludmalei gan kāds gabaliņš jābrauc, taču izdomāju, ka jāpamēģina ir un 28. reize, kad man ir izdevies iemūžināt blāzmu. Nekas sevišķi atmiņā paliekošs, ar aci varēja saprast, ka aiz mākoņiem ir gaišāks pleķis debesīs, tas arī viss.

29. reize. Spēcīga Mēness gaisma, taču īsu brīdi ar aci varēja saredzēt vertikālas staru struktūras un to kustību.

Cerams, ka līdz šī Saules cikla pīķa beigām kaut kad 2025./2026. gadā vēl būs daudz negulētu nakšu un iespaidīgu gaismas šovu. Īkšķi krustā arī par to, lai šīs naktis ir brīvdienās, lai uz darbu nav jāiet pa pusei aizmigušam.