Septembra pirmajā nedēļā iedvesmojoties no Normja un viņa veidotās kartes "Kurp doties ar ģimeni pie dabas" izdomāju, ka vēlos aizbraukt uz Cenas tīreļa dabas taku. Pateicu, savai draudzenei, ka sestdien nāksies celties ap 4 no rīta un, grib viņa to vai nē, doties uz purvu. Man par lielu pārsteigumu viņa piekrita pat neiebilstot. Piektdienas vakarā salīdzinoši laicīgi aizejam gulēt, lai sestdienas rītā vieglāks cēliens un pa dienu miegs nenāk. Pulkstenis rāda 03:50 un es jau esmu augšā, taču miegains un domāju, ka varbūt palikt gulēt siltajā gultā un nekur nebraukt. Pa aizkaru šķirbu redzamas zvaigznes skaidrajās debesīs un es saprotu, ka rīts būs skaists, nospļaujos par miegu un domās jau esmu ceļā. Vēl pāris minūtes pagulšņājam un tad jau dodos taisīt rīta kafiju. Līdzi Rimča Wenger mugurenē ielikti cimdi, karsta kafītiņa Contigo Westloop termokrūzē (ļoti, ļoti lieliska krūze), kaut kādi cepumi un, protams, uzticamais 7 gadus vecais Nikons ar pārīti objektīvu.
Braucot pa Liepājas šoseju priecājamies par ļoti biezo miglu un stāstam jokus, lai labāk pamostos.
Aizrāvušies ar sarunām attopamies pie Lāču ceptuves un es galvā saprotu, ka, laikam, esmu pašāvis garām pareizajiem krustojumiem. Pasmejos, ka sliktākajā gadījumā aizbrauksim uz Ložmetējkalnu un tajā brīdī ceļa malā redzu brūnu zīmi ar uzrakstu "Ložmetējkalns". Tā kā nekad tur neesmu bijis, bet zinu par lielā skatu torņa esamību, izdomāju, ka var jau iebraukt un paskatīties uz pasauli no augšas. Konstrukcija ir masīva un stabila, bet kāpjot augšā tāpat galvā apgrozās pa kādai domai no sērijas "a ja nu tomēr". Skats no augšas ir ļoti skaists, apkārt meži, tālumā redzams Zaķusalas tornis un Panorama Plaza ēkas. Pieņemu, ka ziemā dzestrā dienā redzēt var ļoti tālu. Ik pa laikam uzpūš kāda brāzma un tornis sašūpojas, bet vestibulārais aparāts ātri vien pierod un var netraucēti baudīt ainavu. Lejupceļā dzirdu, ka tuvāks kļūst automašīnas troksnis un pasmejos, ka neesam vienīgie, kuri sestdienas rītā ir piecēlušies agri, lai aizbrauktu pabaudīt dabu. Lecam mašīnā un dodamies uz primāro galamērķi, šoreiz cītīgi sekojot ceļazīmēm.
Nonākot pie tīreļa ieejas patīkami pārsteidza fakts, ka aizsargbarjera ir dziļāk iekšā piebraucamajā ceļā un ir kur atstāt auto neriskējot, ka kāds tajā varētu ienesties frēzējot foršos granteniekus. Dodamies takas virzienā, priecājamies par patīkami dzestro rītu, skaisto saullēktu virs kūdras ieguves mašīnām un pie pirmā torņa padzeram kafītiņu un uzkožam cepumus, lai dotos 6km garās takas apskatē. Tālāk jau visu skaistumu redzēsiet bildēs.
Pirms galerijas apskates, iedošu pārīti noderīgu linku, ja vēlies paceļot pa Latviju un baudīt skaistus skatus.
Ja nezini kur doties, tad palīdzēs šī, jau augstāk minētā, karte: www.sapnis.com/vietas
Atceries ka saullēktā un saulrietā gaisma dabā ir viskaifīgākā. Lai uzzinātu cikos saule lec/riet konkrētā vietā dodies uz www.suncalc.net
Neaizmirsti, ka laikapstākļi ir ļoti svarīgs faktors patīkamai pastaigai svaigā gaisā. Man mīļākā lapa ar pašreizējo prognozi un daudz viegli saprotamām bildēm ir Citādās Pasaules meteo radaru sadaļa.
Braucot pa Liepājas šoseju priecājamies par ļoti biezo miglu un stāstam jokus, lai labāk pamostos.
Aizrāvušies ar sarunām attopamies pie Lāču ceptuves un es galvā saprotu, ka, laikam, esmu pašāvis garām pareizajiem krustojumiem. Pasmejos, ka sliktākajā gadījumā aizbrauksim uz Ložmetējkalnu un tajā brīdī ceļa malā redzu brūnu zīmi ar uzrakstu "Ložmetējkalns". Tā kā nekad tur neesmu bijis, bet zinu par lielā skatu torņa esamību, izdomāju, ka var jau iebraukt un paskatīties uz pasauli no augšas. Konstrukcija ir masīva un stabila, bet kāpjot augšā tāpat galvā apgrozās pa kādai domai no sērijas "a ja nu tomēr". Skats no augšas ir ļoti skaists, apkārt meži, tālumā redzams Zaķusalas tornis un Panorama Plaza ēkas. Pieņemu, ka ziemā dzestrā dienā redzēt var ļoti tālu. Ik pa laikam uzpūš kāda brāzma un tornis sašūpojas, bet vestibulārais aparāts ātri vien pierod un var netraucēti baudīt ainavu. Lejupceļā dzirdu, ka tuvāks kļūst automašīnas troksnis un pasmejos, ka neesam vienīgie, kuri sestdienas rītā ir piecēlušies agri, lai aizbrauktu pabaudīt dabu. Lecam mašīnā un dodamies uz primāro galamērķi, šoreiz cītīgi sekojot ceļazīmēm.
Nonākot pie tīreļa ieejas patīkami pārsteidza fakts, ka aizsargbarjera ir dziļāk iekšā piebraucamajā ceļā un ir kur atstāt auto neriskējot, ka kāds tajā varētu ienesties frēzējot foršos granteniekus. Dodamies takas virzienā, priecājamies par patīkami dzestro rītu, skaisto saullēktu virs kūdras ieguves mašīnām un pie pirmā torņa padzeram kafītiņu un uzkožam cepumus, lai dotos 6km garās takas apskatē. Tālāk jau visu skaistumu redzēsiet bildēs.
Pirms galerijas apskates, iedošu pārīti noderīgu linku, ja vēlies paceļot pa Latviju un baudīt skaistus skatus.
Ja nezini kur doties, tad palīdzēs šī, jau augstāk minētā, karte: www.sapnis.com/vietas
Atceries ka saullēktā un saulrietā gaisma dabā ir viskaifīgākā. Lai uzzinātu cikos saule lec/riet konkrētā vietā dodies uz www.suncalc.net
Neaizmirsti, ka laikapstākļi ir ļoti svarīgs faktors patīkamai pastaigai svaigā gaisā. Man mīļākā lapa ar pašreizējo prognozi un daudz viegli saprotamām bildēm ir Citādās Pasaules meteo radaru sadaļa.
Comments