Man patīk rudens, pat ļoti patīk. Septembri vēl ir silts, lapas nokrāsojas, ir nenormāli foršas dienas, kad uzvelc džemperi vai ko citu mazliet biezāku par t-kreklu un ej skatīties kā viss tiek pārliets ar krāsām. Koši zilās debesis un saule, pa vidam kāds balts mākonis un apakšā visa krāsu gamma. Septembris beidzās un lapu sāk palikt mazāk, koki pārvēršas par tēliem no kādas šausmenes vai drīzāk Bērtona filmas. Sāk krietni vairāk līt un parādās tas ko mēs visi tik ļoti mīlam - dubļi. Bet pat tad, tajā drūmajā laikā, man patīk vakaros vienam paklaiņot pa dzimto Alūksni, tās apkārtni. Var sakārtot domas, klausīties lietus splakšķos, vērot miglu, kura aptver sevī visu. Reizēm sajūtas kā S. Kinga The Myst... Rudens tomēr ir miera vēstnesis, pēc tā nāk ziema - miera gadalaiks.
Kamēr šis vēlais, drūmais, daži pat teiktu, ka draņķīgais, rudens nav atnācis es vakaros jūtos mazliet depresīvi un ļoti skumji. Es to izskaidrotu ar to, ka atkal visi pazūd savās gaitās, vasara tomēr ir pilnīgāka. Vēl atceroties vasaru, kad nakts vidū vēl ir gaisma, rudens tiešām liek sajusties vientuļi, mazliet necili, pat ja blakus kāds ir. Ko es ar šo visu vēlējos pateikt? Laikam jau to, ka šogad šī vientulības sajūta ir atnākusie krietni agrāk. Ir tikai 10. augusta vēls vakars, bet es jau jūtos tā kā agrāk septembrī... Laikam vajag ar kādu parunāties.
Kamēr šis vēlais, drūmais, daži pat teiktu, ka draņķīgais, rudens nav atnācis es vakaros jūtos mazliet depresīvi un ļoti skumji. Es to izskaidrotu ar to, ka atkal visi pazūd savās gaitās, vasara tomēr ir pilnīgāka. Vēl atceroties vasaru, kad nakts vidū vēl ir gaisma, rudens tiešām liek sajusties vientuļi, mazliet necili, pat ja blakus kāds ir. Ko es ar šo visu vēlējos pateikt? Laikam jau to, ka šogad šī vientulības sajūta ir atnākusie krietni agrāk. Ir tikai 10. augusta vēls vakars, bet es jau jūtos tā kā agrāk septembrī... Laikam vajag ar kādu parunāties.
Comments