Nāku, jau nāku...

Vienos ielīdu gultā, salīdzinoši ātri, ja ņem vērā, ka iepriekšējo nedēļu ap trijiem, četriem gāju gulēt. Pieceļos, ārā tumšāks kā parasti, pašam galva arī kā spainis. Paskatos pulkstenī - protams, vectēvs cēlies kā viņam ierasts un es ar viņu piecēlies jo ir 06:44. Iemigt vairs neizdodas, bet turpinu vāļāties pa gultu. 

Aiz loga tumšs, var saprast, ka saule jau augšā, bet aiz mākoņiem. Ik pa laikam parādās pamatīga vēja brāzma, kas liek trīcēt metāla palodzei. Varētu teikt, ka pirmais rīts, kurā es pamostos ar rudens sajūtu iekšās. Man, protams, patīk rudens, tas ir skaists gadalaiks gan krāšņuma, gan arī vēlākā drūmuma dēļ. 

Gaidam zelta rudeni, vismaz šogad būtu feini tikt uz Siguldas ieleju kādā atvasarīgākā dienā ar zilām debesīm, bez mākoņiem. Būtu skaists skats, fantastiska sajūta pašam un vēl kāda forša bildīte. Labi, jauku dienu jums un cerēsim, ka pēc pāris stundām būs palicis siltāks, saulaināks un visā visumā - vasarīgāks.


Comments